Photo

Īstais Brenguļu alus (SIA Abula)

Katram alum esot savs noslēpums, kuru drīkst zināt tikai pats alus darītājs. Brenguļu dzīvā alus noslēpumu glabā brāļi Juris un Māris Freivaldi, un viņu ģimenes. Alus darītava darbojas kopš 1969. gada, Freivaldu ģimenes īpašumā tā nonākusi 1993. gadā.


Photo

"Pilsēta mākslai" - Cēsu mākslas festivāls

Cēsu mākslas festivāls ir skaists apliecinājums devīzei Pilsēta mākslai, ko sev izraudzījusies viena no senākajām un latviskākajām Latvijas pilsētām. Festivāls jau tradicionāli notiek ik vasaru, pievēršot cēsinieku un pilsētas viesu uzmanību gan mākslai, gan Cēsīm pašām.

Photo

Velna nedarbi - Akmeņupītes ūdenskritums

Kā vēsta leģenda, arī Ērgļu pagastu šķērsojošās Akmeņupītes ūdenskritums ir viens no velna nedarbiem – Velns esot nesis akmeņus maisā, lai kalnā taisītu dzirnavas, bet gaiļa pusnakts dziedājums to pārsteidzis, un akmeņu maiss pasprucis vaļā.

Photo

Ceļojums laikā ar Gulbenes - Alūksnes bānīti

Vilcienu satiksme Latvijā, iespējams, nav ātrākais, tomēr viens no populārākajiem veidiem, kā nokļūt no vienas vietas citā. Mūsdienās daudziem cilvēkiem brauciens ar vilcienu ir kļuvis gandrīz tikpat ierasts paradums kā brokastošana. Visdrīzāk, tikai retais aizdomājas par to, ka dzelzceļa satiksme vēl pagājušā gadsimta sākumā bija diezgan atšķirīga no tās, kāda tā ir šobrīd.

Photo

Atklāt sevī igauni Naukšēnu cilvēkmuzejā

Tiem, kas prot pasmieties par sevi, dzīve nenoliedzami ir vieglāka. Tad notiekošais - gan labais, gan sliktais - tiek uztverts vieglāk un pasaule šķiet gaišāka. Naukšēnos ir vieta, kas ir kā radīta šīs spējas attīstīšanai - Naukšēnu cilvēkmuzejs.

Photo

"Mauriņu" saimnieku zaļā dzīvošana

Ja cilvēki dzīvo saskaņā ar dabu, ieguvēji ir visi – gan viņi paši, gan apkārtējā vide. Saudzīga un uzmanīga attieksme, ieklausīšanās, pacietība – bez šīm kvalitātēm nav iedomājams ne vesels cilvēks, ne sakopta apkārtne. Tas prasa darbu un laiku, taču rezultāti ir tā vērti – ieguvēji ir visi.

Photo

Līgatnes kultūrvēsturiskais centrs un papīrfabrika

19. gadsimta sākumā celtā papīrfabrika, kas atrodas pie Līgatnes upītes netālu no tās ietekas Gaujā, noteikusi un veidojusi Līgatnes un līgatniešu dzīvi. Līdztekus ražotnei tās īpašnieki būvējuši labiekārtotu ciematu, kurā katram strādniekam paredzēts dzīvoklis īpašā rindu mājā, savs pagrabs vai ala Līgatnes klintīs produktu uzglabāšanai. Fabrika nodrošinājusi arī malku un ūdeni. Tā veidojusies labklājīga, pašpietiekama apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru un kultūras dzīvi, ar savu ritmu.

 

Photo

Amatciema dabiskā vide

Cieņpilna attieksme pret apkārtējo dabu ir Amatciema idejas pamatā. Amatas novadā, netālu no Cēsīm un stundas braucienā no Rīgas, izveidots labiekārtots ciemats.

Photo

Zigurda Safranoviča privātais seno lietu muzejs

Ir interesanti klausīties romantiskus stāstus par senākiem un ne tik seniem laikiem, īpaši, ja pagātni iedzīvina lietas, kas šos laikus piedzīvojušas. Šādus stāstus savā privātajā muzejā Apes novada Trapenes pagasta Fazānos ciemiņiem ļauj iepazīt pensionētais Alūksnes policijas darbinieks Zigurds Safranovičs.

Photo

Skaistā un lepnā Cesvaines pils

Kādreiz pilīs dzīvoja karaļi, prinči un princeses, grāfienes un kalpi, raganas un spoki. Mūsdienās, kā runā, no tiem visiem palikuši tikai pēdējie. Tomēr pilis vēl aizvien pastāv, arī Latvijā.

Photo

Prieks un līksmība par upi - Aiviekstes svētki Lubānā

Jau kopš seniem laikiem mūsu senči apmetās uz dzīvi upju un ezeru krastos. Arī pie Aiviekstes. Tā rāmi plūst caur Rēzeknes, Balvu, Rugāju, Lubānas, Madonas, Krustpils un Pļaviņu novadu, un ikgadējie Aiviekstes svētki Lubānā pulcē visus upes krastos dzīvojošos ļaudis.

Photo

Stāsts par sievieti un uzdrīkstēšanos - zemnieku saimniecība "Sveķi"

Saimnieki, kas audzē dzīvniekus pārdošanai gaļas tirgū, un grib gūt klientu atzinību, apzinās, cik svarīgi ir dzīvnieku turēšanas apstākļi. Pareiza temperatūra un īstās barības izvēle ir tikai pāris no nepieciešamajiem faktoriem, par kuriem vajadzīgas zināšanas, lai izveidotu konkurētspējīgu dzīvnieku audzētavu. Madonas novada Bērzaunes pagasta zemnieku saimniecības "Sveķi" vadītājai Dzintrai Karavaičukai šādas zināšanas ir.

Photo

Gudri iepazīt dabas bagātības - Ziemeļvidzemes ģeoparks

Mūsdienu Latvijā tāda zinātnes nozare kā ģeoloģija ir nepelnīti piemirsta. Saskaņā ar definīciju, ģeoloģija pēta visu, kas saistīts ar zemi veidojošo cietvielu, tās struktūru, uzbūvi, fizikālajām īpašībām, vēsturi un procesus, kas veido zemi. Nav daudz cilvēku, kurus šis diezgan sausais apraksts uzrunātu. Tāpēc Ziemeļvidzemes ģeoparks ir izveidots tā, lai ģeoloģija kļūtu saistoša visiem - arī tiem, kuri nekad par to nekad nav izrādījuši ne mazāko interesi.

Photo

Ģimenes skaistie dārzi - Gunas un Jāņa Rukšānu dārzniecības

Ziedi un grāmatas ir Gunas un Jāņa Rukšānu veiksmes stāsta vizītkartes ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Rukšānu pāris netālu no Cēsīm ir izveidojuši divas stādu audzētavas. Gunai tā atrodas Raiskuma pagasta "Jaunrūjās", bet Jānim – Stalbes pagasta "Pulkās". Jānis, kurš ar stādu audzēšanu aizrāvies jau no bērnības un ir Latvijā pazīstams selekcionārs, audzē un pārdod pavasara puķu sīpolus, savukārt Guna rūpējas par Latvijas lauku sētas puķēm – lilijām, peonijām, narcisēm, flokšiem, hostām, Sibīrijas īrisiem un ūdensrozēm.

Photo

Pēc labi padarīta darba - atpūtas vieta "Ezerlejas"

Latvija ar savām pļavām un mežiem ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, diemžēl daļa lauku teritoriju šobrīd ir pamestas novārtā un aizaug. Vēl pirms septiņiem gadiem tagadējā atpūtas kompleksa "Ezerlejas" divpadsmit hektāros atradās krūmiem aizaugušas pļavas, veidodamas Latvijā daudzviet tik pierasto ainavu.

Photo

Piena vislabāko īpašību sargātāji - zemnieku saimniecība „Veckūkuri”

Pienam ir daudz labu īpašību, taču tikai dabīgā produktā tās izpaužas visā pilnībā. Tieši tāds ir Strenču novada zemnieku saimniecības "Veckūkuri" ražotais piens.

 

Photo

Vienīgā zaļā siera ražotne Latvijā

Piena produktu ražošanā Latvijā ir liela konkurence, un, lai mazie uzņēmēji varētu sacensties ar lielrūpniekiem un sev līdzīgiem, ir jāizdomā kas oriģināls, ar ko piesaistīt pircēju interesi. Ceriņu ģimene ir izveidojusi ģimenes uzņēmumu "Siera ražotne", kas šobrīd vienīgā Latvijā ražo zaļo sieru.

Photo

Pasaku namiņš - Vijciema čiekurkalte

Viena no lielākajām Latvijas bagātībām ir meži. Kārtīgs mežinieks zina, ka veiksmīgai skujkoku meža izveidošanai nepieciešama arī čiekuru kalte, lai sagādātu meža atjaunošanai nepieciešamās sēklas. Valkas novada Vijciemā tāda ir jau vairāk kā 100 gadu.

Photo

Vieta, kur izdzīvo labas idejas – Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators

Jaunu biznesa nozaru rašanās un noturība reģiona attīstībai ir ļoti būtiska. No tās lielā mērā atkarīga gan reģiona ekonomika, gan cilvēku kustība. Jaunas idejas un to veiksmīga realizācija veicina ne tikai reģiona konkurētspēju redzamajos rādītājos (darbavietas, ekonomiskā izaugsme), bet tas var būt pamats iedzīvotāju optimismam un lojalitātei. Tomēr katrai jaunai idejai, jaunam biznesam nepieciešams padoms un pakāpiens, uz kā atsperties turpmākai darbībai. Vidzemē par to rūpējas Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators.

Photo

Galvenā svētku dzēriena godā - Valmiermuižas alus

Mūsdienu Valmiermuižas alus darītavas vēsture nav gara, ražotne tika nodota ekspluatācijā 2008. gadā. Pirms ražošanas sākuma tika pētītas senās receptes, lai noskaidrotu, kāds alus tā cienītājiem varētu patikt vislabāk. Pateicoties īpašajai garšai, Valmiermuižas alus visai ātri ieguva lielu popularitāti Latvijā.

Photo

Viens no mīlētākajiem zīmoliem Latvijā - Rūjienas saldējums

Izdzirdot vārdu Rūjiena, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju pirmā asociācija ir saldējums. Tieši Rūjiena ir vieta, ko mēdz dēvēt par Latvijas saldējumu galvaspilsētu. Rūjienas saldējums ir gardums, pēc kura roka pati stiepjas ne tikai karstajās vasaras dienās, bet ikreiz, kad gribas baudīt kārumu, kas pagatavots no īsta piena un krējuma. Tas ir zīmols, kurš jau kopš 2009. gada turas tuvu Latvijas mīlētāko zīmolu topa pirmajam desmitniekam. 

Photo

Dzimtas un vietas vēstures veidotāji - Varakļānu pils un dārzs

Runā, ka reiz, pirms vairākiem gadsimtiem, kādam Varakļānu puses iedzīvotājam izdevies atvērt vārtus uz elli un sarunāties ar pašu Luciferu. Tas noticis laikā, kad šis cilvēks, grāfs fon der Brohs, 18. gadsimtā cēlis sev pili. Vārds pa vārdam, un abi vienojušies, ka vārti uz elli jānoslēdz uz visiem laikiem. Kopš tās dienas patiešām nav dzirdēts, ka vēl kādam būtu izdevies atvērt pekles vārtus. Apciemojot Varakļānu novada muzeju, kas ierīkots nostāstiem apvītās Varakļānu pils telpās, nav jābaidās, ka paraus Nelabais.

Photo

Senā Antēnu rija

Arī laikos, kad nebija pieejamas modernās tehnoloģijas, cilvēki bija pietiekami attapīgi, lai izdomātu un izgatavotu dažādas lietas un iekārtas, kas atviegloja ikdienas darbu veikšanu. Piemēram, labības žāvēšanai mūsu senči būvēja speciālas ēkas, kuras dēvēja par rijām. Tās pazīstamas jau no mūsu ēras 1. gadsimta, un Latvijā pēdējās no tām tika uzbūvētas 20. gadsimta divdesmitajos gados. Tomēr ne Latvijā, ne Eiropā nav daudz riju, kuras saglabājušās pietiekami labā stāvoklī. Vecpiebalgas pusē, pateicoties uzņēmīgu cilvēku darbam, ir atrodama kāda pirms vairākiem gadsimtiem būvēta rija.

Photo

Latvijā lielākais dalības saules pulkstenis

Priekuļi ir mazs novads ar vairāk kā 2000 iedzīvotājiem. Tas atrodas pašā Vidzemes sirdī, netālu no skaistās un vēsturiskās pilsētas - Cēsīm. Latvijā Priekuļi ir zināmi ar meteoroloģisko novērojumu staciju, biatlona trasi, laukaugu selekcijas institūtu, kartupeļu un labības dažādajām šķirnēm, kas tiek šeit selekcionētas. 

Photo

Spars un iedvesma - Jānis Dainis

Sports ir veselība, aizrautība, dzīvesstils, sadarbība, iespējas, uzvaras. Sports ir arī zaudējumi, vilšanās, smags darbs. Lai gūtu uzvaras, sportā nepieciešamas zināšanas un iedvesma. Kocēnu novada florbola komandu treneris Jānis Dainis nenoliedzami ir bijis gan zināšanu, gan iedvesmas avots saviem audzēkņiem - Latvijas florbola sieviešu izlasei, komandām Rubene un Rubene/Rants un daudziem citiem.

Photo

Drustu cilvēks - Ojārs Rode

No 1994. gada Drustos darbojas tautskola  „99 baltie zirgi”, kuru izveidojis Ojārs Rode. Ojārs Drustos ieradies no Rīgas, kur ilgus gadus strādājis Cietvielu fizikas institūtā. „99 baltie zirgi” ir mūžizglītības skola, kas izveidota vispārējai cilvēku attīstībai un šobrīd šeit mācās gan jauni, gan veci. Pats Ojārs Rode apgalvo, ka tautskolas galvenais uzdevums ir popularizēt mūsu tautas mentalitātei raksturīgās lietas. Pateicoties Ojāram, Drustu cilvēkiem ir iespēja sevi pilnveidot, kas mūsdienās laukos ir ļoti nepieciešams.

Skaties video

Photo

Ķoņu dzirnavas

Ir dažādi veidi, kā attīstīt, sakārtot, uzlabot vietu un telpu. Ķoņu saimnieki – Mirdza un Ilgonis Čākuri – izvēlējušies to, kurš prasa zināšanas, vērīgumu un cieņpilnu attieksmi pret citu darīto. Vidzemes pašā malā, 7 km no Igaunijas robežas saimnieki ir atjaunojuši pirms gandrīz 200 gadiem būvētas dzirnavas, saglabājot to funkcijas un auru, tajā pašā laikā padarījuši tās par 21.gadsimta cilvēkam interesentu apskates objektu.

Skaties video

Photo

Ceļš pāri upei – pārcēlējs pār Gauju Līgatnē

17. gadsimtā pār Gauju bijušas 9 pārceltuves, lai nodrošinātu ērtu satiksmi starp abiem Gaujas krastiem, kā arī ar Igauniju un Krieviju. Pārceltuve pār Gauju Līgatnē ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Latvijā un Baltijā. Līgatnes pārceltuve ir Latvijas tehnikas vēstures piemineklis un šobrīd vienīgais šāda veida transporta līdzeklis Gaujā. Pārceltuve savieno Līgatnes un Pārgaujas novadus. Šajā vietā tā ierīkota pēc 2. pasaules kara, kad ticis izpostīts tilts pār Gauju. Līgatnes papīrfabrikas strādniekiem bijis nepieciešams tikt uz darbu no Pārgaujas, tāpēc tapusi pārceltuve. 

Photo

Pirmais medību suņu apmācību un pārbaužu poligons uz caunu nebrīvē Latvijā

Suns ir cilvēka labākais draugs un sabiedrotais. Nereti suņi palīdz atrast sen meklēto, seko, lai kurp saimnieks dotos, strādā un izklaidējas kopā ar mums. Viena no šādām kopīgām laika pavadīšanas iespējām ir medības, kurās, gluži kā jebkuram medniekam – cilvēkam, arī suņiem ir nepieciešamas īpašas prasmes un iemaņas.

Photo

Labas mājas, labas dzīves pamats – Dores Fabrika

Vidzeme ir mežiem bagātākais Latvijas reģions, tāpēc ir svarīgi šo vērtību pareizi un lietderīgi izmantot. To dara guļbūvju ražotnē „Dores Fabrika” Amatas novada Ieriķos. Uzņēmums savu darbību uzsāka 2008. gada oktobrī un ir Austrumeiropā modernākā un jaudīgākā šāda veida ražotne, tajā veidotās guļbūves ir izplatītas visā Eiropā. Uzņēmuma veiksmes atslēga slēpjas inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos, kas ir straujas izaugsmes pamatā. To pierāda lielais pieprasījuma pieaugums, vienu gadu par savu mērķi uzstādot 30 māju realizāciju, bet jau nākamajā – trīskāršojot savus plānus.

Skaties video

Photo

Ape – pilsēta, kas pārveidojas. Aizraujošā dzīve pierobežā

Latvijas – Igaunijas pierobežā atrodas mazā un pārsteidzošā Apes pilsēta. Kopš 2009. gada Ape ir novada centrs un pēdējā laikā tā ir piedzīvojusi ne mazums pārmaiņu - ēku renovācijas, pārbūves, uz ielām ir uzlabots apgaismojums, attīstīta notekūdeņu apsaimniekošanas sistēma, kā arī uzlabota biznesa vide.

Photo

Mazās pirtiņas lielais stāsts – brīvdienu māja „Pie Sievasmātes”

Cesvaines novadā, trīs kilometrus no skaistās pilsētas, atrodas kāda jauka un viesmīlīga lauku sēta „Grūbas”, kurā atrodas brīvdienu māja „Pie Sievasmātes”. Šeit katrs viesis tiek sagaidīts īpaši, piedāvājot tam visdažādākās atpūtas un izklaides iespējas.

Photo

Zinātnes ceļš Priekuļos

„Agrie dzeltenie”, „Laimdota”, „Madara”, kurš gan nav dzirdējis un nogaršojis kādu no šīm kartupeļu šķirnēm? Priekuļi ir neliela apdzīvota vieta netālu no Cēsīm, kurā atrodas laukaugu selekcijas institūts. Tieši šeit tiek radītas un pilnveidotas vairākas jaunas un nu jau iemīļotas kartupeļu šķirnes. 

Photo

Senās muižas stāsts mūsdienīgās krāsās

Strenču novadā atrodas kādreizējā Wohlfahrtslinde - Jaunjērcēnu muiža, šobrīd - Jērcēnmuižas komplekss. Tā ir vieta, kur satikties kultūras pasākumos un citos dzīves nozīmīgos brīžos, apmeklēt bibliotēku un vienkārši – labi pavadīt laiku. Tomēr muiža glabā vēsturisku stāstu, kas tās apmeklēšanu padara ne vien par atpūtu, bet arī interesantu piedzīvojumu. Muižas ainavā dabiski iekļaujas parks ar aleju un parkā augošās daudz stumbru liepas un mazie dižozoli.

Photo

Mirklis atpūtai un mieram – Z/S „Kalnarušķi”

Zemnieku saimniecība „Kalnarušķi” Apes novadā ir vieta, kur sajust mieru. Tā ir vieta atpūtai no ikdienas darbiem un steigas. Vieta, kur relaksēties un sajust dabas tuvumu. 

Photo

Mežs. Augi. Bites – SIA „J.A. Lejas”

Alūksnes novada Annas pagasta „Grantskalnos” atrodas SIA „J.A. Lejas”. Jau no 1995. gada šeit nodarbojas ar augkopību, mežsaimniecību un biškopību. „Reiz Viktors Igo tika teicis „Lai veidotu nākotni, nekas nav tik nepieciešams kā sapnis par to....”. Ar šo domu dzīvojot, esam veidojuši un attīstījuši savu saimniecisko darbību, ar domu par rītdienu”. Tā savu darba filozofiju skaidro Jānis Strakša.

Photo

Arī daba strādā - Z/S „Lielkrūzes”

Jaunpiebalgā, skaistā, ainaviskā vietā atrodas dabas saimniecība „Lielkrūzes”. Tā ir ilgtspējīga, uz tautas tradīcijām balstīta ražošanas un dabas kopsakarību izpētes vieta. „Lielkrūžu” saimnieki – Valentīna un Guntars Dolmaņi izceļ dabas procesu un sugu savstarpējo mijiedarbību lauksaimnieciskās ražošanas procesā.

Photo

Centīgais Harijs no Mazsalacas

Ziemeļvidzemes pilsētiņas Mazsalacas burvība slēpjas latviskajā vidē ar tās unikālajām koka ēkām, Salacas upes ainavu, ar tās neskaitāmajiem smilšakmens atsegumiem, un vietējiem iedzīvotājiem. Harijs Rokpelnis ir Mazsalacas novada Tūrisma informācijas un uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītājs, viņš ir viens no nedaudzajiem jaunajiem cilvēkiem, kas, ieguvuši labu izglītību, atgriezušies savā dzimtajā pusē. Uzreiz pēc viņa atgriešanās, cilvēki ievēroja straujo, vietējiem iedzīvotājiem izdevīgo, projektu pieaugumu. Pilsētas ikdienas dzīve kļuva daudz krāsaināka un tūrisma aktivitātēm piepildītāka – tās visas - Harija organizētas. Vietējie iedzīvotāji atzīst, ka Harijs ir milzīgs ieguvums pilsētai, tādēļ viņš ieguvis „Gada cilvēka” titulu. Harija agrākais ekonomikas pasniedzējs aprēķinājis, ka viņš vienpersoniski ir piesaistījis gandrīz 70 tūkstošus eiro pilsētas attīstībai. Bet viņa panākumi nav mērāmi naudā, drīzāk, tā ir Harija rīcība, kas motivējusi citus iesaistīties līdzīgās aktivitātēs, atbalstot vietējo sabiedrību.

Photo

Piešķirot dzīvei veiksmes garšu

Kocēnu novadā atrodas kāds uzņēmums, kura vārdu un darba augļus zina daudzi, bet tā stāstu pastāstīt zina vien retais. Tā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Milda KM”, kas ir vadošais Latvijas pašmāju produktu ražotājs. MILDAS piedāvāto produktu klāstā ietilpst dažādas tomātu mērces, kečupi, gatavās zupas un citi produkti. 

Photo

Oleru muiža – vieta sajūtām, pārdomām un sarunām

Agrīnā klasicisma stilā celtās Oleru muižas komplekss Rūjienas novadā veidojies 18. gadsimta beigās. Padomju gados atrodoties tālāk no pašvaldības centra un tā ekonomiskajām aktivitātēm, muižas komplekss, tā apkārtne un pamati netika bojāti ar tā laika arhitektūras brīnumiem. Astoņdesmito gadu beigās pašreizējie biedrības „Oleru muiža” locekļi pārņēma tās vadību savās rokās un Kultūrvēsturiskā pieminekļa vēstures lappusēs sākās jauna nodaļa. 

Skaties video

Photo

Piebalgas stāstu glabātuve – muzeju apvienība „Orisāre”

Muzeji ir mūsu tautas vēstures un nākotnes vērtība, un šo vērtību labi apzinās Vecpiebalgā, muzeju apvienībā „Orisāre”. Tā ir četru vēsturisko Piebalgas novadu muzeju apvienība, kuras uzdevums ir popularizēt un aktualizēt saglabātās novada kultūrvēsturiskās vērtības. „Orisāre ir četru dažādu un nacionāli nozīmīgu muzeju kopīgs darbs,” tā apvienības būtību raksturo vadītāja Līva Grudule. Šie muzeji, to stāsti par mūsu, mūsu senču dzīvēm un dzīves apstākļiem, sniedz pamatu gan nacionālās pašapziņas stiprināšanai, gan zināmu skaidrojumu tam, kas un kādi mēs esam, un kas mūs sagaida nākotnē.

Photo

Zināšanas, treniņš un pārbaude praksē – medību mākslas stratēģija „Mārkulīčos”

Mums katram ir savas aizraušanās, un, ja vien to būtu iespējas īstenot, daudzi no mums to vien darītu, kā nodarbotos ar savu hobiju, sirdslietu. Bet ir cilvēki, kas iegulda lielu darbu un entuziasmu sava hobija attīstībā un cenšas to popularizēt un iesaistīt citus. Šāds piemērs ir medību sporta un atpūtas laukums „Mārkulīčos”, Pārgaujas novada Straupes pagastā, kur 2008. gadā tika dibināts pašlaik lielākais mednieku sporta klubs. Bet par visu pamazām.

Photo

Kokiem ceļu izcīnot – kokaudzētava „Podiņi”

Viena no lielākajām AS „Latvijas Valsts meži” kokaudzētavām „Podiņi” atrodas 6km no Lubānas, pie autoceļa Lubāna – Balvi. Par svarīgāko uzdevumu kokaudzētavas darbinieki atzīst meža atjaunošanai nepieciešamā materiāla nodrošināšanu. Kokaudzētavas stāsts aizsākās gandrīz pirms pusgadsimta, kad Lubānas MRS, kas bija atbildīgs par savā teritorijā esošo mežu apsaimniekošanu un atjaunošanu aizsāka kokaudzētavas darbību. 

Photo

Valmieras vecpilsētas namu atdzimšana

Valmieras vecpilsētas Gaujas krastus rotā vairāki 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā celti nami, glabājot sevī vēsturisko mantojumu cauri diviem kariem, lielam ugunsgrēkam, laiku un likumu maiņām. Vēl nesen tie piedzīvojuši pozitīvas pārmaiņas, kas iesākušas Valmieras vecpilsētas vēsturiskās un garīgās lomas atdzimšanu.

Photo

Vecās dzirnavas jaunā veidolā

Viesu nams „Dzirnavas” atrodas vienā no Latvijas skaistākajiem novadiem, Vecpiebalgas novada Kaives pagastā. Nama 100 gadīgā ēka ir bijusi Leimaņu dzirnavu saimnieka ģimenes dzīves vieta. Nostāsti vēsta, ka vietējie zemnieki šeit gribējuši uzcelt dzirnavas, lai graudu malšanai nav jāmēro tāls ceļš. Tā arī notika, dzirnavās turpmāk bieži notikušas balles ar dejām, un valdījis prieks un līksmība. Tomēr Otrā pasaules kara laikā dzirnavas piemeklējis rūgts liktenis – tās nodedzinātas, dīķa aizsprosts uzspridzināts, skaistais dzirnavu ezers aizaudzis ar alkšņiem. 1995. gadā Cēsu rajona Patērētāju biedrība slēdza padomju laikos šeit ierīkoto veikalu, un tā „Dzirnavas” nonāca jauna saimnieka rokās.

Photo

Pretī veselībai un labai omai zirga mugurā – „Pakavi”

Cesvaines novada „Pakavos” darbojas biedrība — jātnieku sporta klubs (JSK) „Pakavs”. 6. jūnijā sporta klubam apritēja desmit gadu, un šajā laikā tas kļuvis par vienīgo Vidzemē esošo jātnieku sporta organizāciju, kurai idejas un sapņus par zirgiem un jātnieku sportu ir izdevies pārvērst realitātē. Jātnieku sporta tradīcijas Cesvainē allaž bijušas spēcīgas un „Pakavs” tam ir spilgts pierādījums. 

Photo

Madonietis Jānis Vilciņš

Vidzemes attīstība ir jaunu cilvēku rokās un Jānis Vilciņš ir tam pierādījums. Puisis savu nākotni saista ar Madonu. Jānis ir nodibinājis uzņēmumu, kas ražo dārza un parka mēbeles un savās dzimtajās mājas turpina tēva aizsākto darbu pie šautuves izveides. Puiša lepnums ir izveidotā šautuve Madonas pilsētā. Jānis ir piemērs apkārtējiem, ka entuziasms un uzņēmība sniedz rezultātus un gandarījumu.

Skaties video

Photo

Vidzemes oga - Very Berry

Vidzemi iespējams sagaršot, un tas pateicoties kādam ņipram uzņēmumam netālu no Alūksnes – „Very Berry”. Gundega Sauškina, kas pirms vairākiem gadiem pārcēlās no Rīgas uz dzimto pusi, nolēma ieguldīt līdzekļus lauksaimniecībā un uzsāka lielogu dzērveņu audzēšanu. Pēc pirmās lielās ražas nākusi atklāsme, ka jābūvē pārstrādes cehs un jāražo sulas. Tā radās uzņēmums „Very Berry”, kas ražo 100% dabīgas sulas, nu jau ne tikai no dzērvenēm. Sulas guvušas atzinību un popularitāti arī ārvalstīs. Sākums bijis grūts, tomēr smagais darbs un ticība idejai devuši vēlamos rezultātus, kas neļauj apstāties pie sasniegtā. 

Skaties video

Photo

Piebalgas Porcelāna Fabrika

Tā nu ir sanācis, ka izturīgākais un smalkākais no keramikas materiāliem tiek ražots tikai vienā fabrikā Latvijā, kas atrodas Inešos. Jānis Ronis, Piebalgas Porcelāna Fabrikas vadītājs un mākslinieks, atzīst, ka Piebalgas porcelāna trumpis ir neparastais dizains un jaunu dizaina risinājumu meklēšana, jo svarīgi būt atšķirīgiem. „Piebalgas Porcelāna Fabrika” savu darbību uzsāka 2007. gada rudenī un kopš tā laika ikviens ir laipni gaidīts, lai apskatītu porcelāna izstrādājumus vai zinātāju pavadībā apgūtu smalko porcelāna apgleznošanas tehniku, turpat arī apdedzinātu un ņemtu sev līdzi kā piemiņu.

Skaties video

Photo

Kultūra Vidzemē - Valmieras teātris

Valmierā jau vairāk kā 80 gadus pilsētas iedzīvotājus un tās viesus priecē kāda kvalitatīva kultūras iestāde – Valmieras teātris. Runā, ka Valmieras teātrī valda īpašs draudzīgums un ģimeniskums, ko jūt arī skatītājs. To apliecina fakts, ka Valmieras teātris ir atzīts par vienu no labākajiem Latvijā. Lai gan Valmieras teātris uzskatāms par perifērijas teātri, tomēr tam arvien izdodas radīt kvalitatīvu mākslu un piesaistīt skatītāju ne tikai no Valmieras un tās apkārtnes, bet arī no Rīgas un visas Latvijas. Smags darbs un mīlestība pret teātri un skatītāju ir Valmieras teātra veiksmes pamatā.

Skaties video

Photo

Aktīvā atpūta Žagarkalnā

Viens no populārākajiem gala mērķiem Vidzemē jau desmit gadus ir Žagarkalns, kas katru gadu piesaista simtiem tūkstošu aktīvās atpūtas cienītāju no visas Baltijas. Pats galvenais, uzsākot slēpošanas kalna biznesu bija savākt darbīgu komandu, kas neizklīst arī pa vasaru, tādēļ radusies ideja par aktīvās atpūtas centru pie Gaujas. Žagarkalns ir sevi pierādījis kā lieliska aktīvās atpūtas vieta kā ziemā tā vasarā, tomēr darbs pie jaunām idejām nerimst ne mirkli, jo tas ir izaugsmes pamatā.

Skaties video

Photo

Sakopta un labiekārtota vide - uzņēmuma Ērgļu HES vizītkarte

Ikviens, kurš pabijis Ērgļos, noteikti būs pamanījis sakopto centru, parku, pastaigu takas. Par šādu ainavu jāpateicas kādam senam Ērgļu novada uzņēmumam - Ērgļu HES. 

Photo

Labākā maizīte pašu rokām cepta – „Donas”

Jau no seniem laikiem mums, latviešiem, maize ir spēka un pārticības simbols. Ja mājās ir maize, zini, būsi paēdis. Šodien tikt pie maizes ir pavisam vienkārši – ieej veikalā un nopērc kādu sirds kāro. Bet vai kāds vēl atceras tos laikus, kad teju katrā pagastā bija īsta maizes ceptuve, kur rinda pēc siltā kukuļa stiepās garumā? Vai arī reizes, kad ciemojoties pie vecmāmiņas laukos, pamosties no svaigi cepta kukulīša smaržas? Tas bija tik sen, kaut gan.....

Photo

Vecmāmiņas nūdeles tepat, Amatciemā!

Visbiežāk, kad atminamies bērnības garšu un vecmāmiņas receptes, ēdieni, kas pazib prātā, ir īpaši gardās rauga pankūkas, uzpūtenis vai silti biezpiena plācenīši. Bet ko teiksiet par vecmāmiņas gatavotām mājās nūdelēm?

Photo

Gardēžu ceļvedis internetā www.gardumuti.lv garšas baudītājiem

Interneta vortāla „Gardu muti” veidotājus varētu saukt par īsteniem dārgumu medniekiem. Šie mednieki tiecas dārgumus ne vien atklāt un iepazīt, bet aicina tos izzināt arī citiem. Runa šoreiz ir ne par zeltu un dimantiem, bet gan maņu baudām, tas ir - garšu.

Photo

Gaujas Plostnieku svētki Strenčos

Trīsdesmit gadus pēc pēdējā plosta pludināšanas pa Gaujas upi, Vidzemes mazpilsētā, Strenčos, radās priekšlikums atdzīvināt senās tradīcijas plostu braukšanā. 1998. gadā divdesmit vīri bijušā plostnieka uzraudzībā sasēja plostu no četrām plenēm un devās trīs dienu ekspedīcijā pa Gauju. Ekspedīcijas noslēgumā tika rīkoti pirmie Plostnieku svētki Strenču pilsētā. Šobrīd Strenči ir Gaujas Plostnieku galvaspilsēta Latvijā un ieguvusi titulu - Starptautiskā Plostnieku pilsēta Eiropā.

Photo

Darbarīki ar dvēseli - AUTINE

Šodien izvēloties profesiju, vairums jauniešu vēlas studēt biznesa vadību, politoloģiju, komunikācijas zinātnes nevis turpināt vecāku vai vecvecāku iesākto amatu – zemnieks, amatnieks, kalējs. Par retumu mūsdienās kļūst cilvēki, īpaši jauni cilvēki, kuri pelna sev iztiku darot fizisku darbu, atdzīvinot un turot cieņā senču tradīcijas un darba tikumu. Viens no šādiem amata prasmju atdzīvinātājiem ir kalējs Jānis Nīmanis. Jānis pasaulē pazīstams ar vārdu John Neeman un atpazīstamību ieguvis, izgatavojot vienus no kvalitatīvākajiem kokapstrādes instrumentiem pasaulē. Viņa radītos cirvjus, kaltus, slīmestus un citus amatnieku rīkus lieto nozares meistari vairāk kā desmit valstīs. 

Skaties video

Photo

Jaunklidža gaismas pils

Šis ir stāsts par pareizajiem cilvēkiem, pareizajā vietā un laikā.

Jaunklidzis - apdzīvota vieta Strenču novada Plāņu pagastā ar nedaudz vairāk kā 200 iedzīvotājiem. Šeit, kā daudzos citos mazajos Latvijas pagastos, bibliotēka ir vienīgā sabiedriskā ēka, jo Jaunklīdzī nav ne veikala, ne pasta nodaļas. Līdz pat 2010. gadam bibliotēka atradās novecojušās telpās. Taču 2010. gada 30. oktobrī tika atklāta jaunā Jaunklidža bibliotēka – saieta nams, un nu šī vieta kalpo ne tikai kā bibliotēka, bet arī ir vieta, kur jaunklidziešiem sanākt kopā, aprunāties un baudīt kultūru. 

Skaties video

Photo

Uz „Ķempēnu” saimniecību – pēc miera un senlaicīgas noskaņas

Ķempēnu muižas vēsture aizsākusies 1892.gadā, kad tika apvienoti Ēveles un Ķempēnu pagasti. Muižu laika gaitā pārvaldījuši trīs īpašnieki – pēdējais no tiem Dr.Med. Oscar v. Kobylinski, kas pēc ļaužu nostāstiem bijis izcils dakteris. 1929.gadā 24,71 ha Ķempēnu muižas un muižas kalpu māju ar dažādām saimniecības ēkām mantojis tagadējā saimnieka Ivara Āboltiņa vectēvs Teodors Āboltiņš. Pēc 61 gada tika atjaunotas Ivara Āboltiņa tiesības uz vectēva īpašumu un izveidota zemnieku saimniecība „Ķempēni” ar kopējo platību 63 ha. 

Photo

Mammasrokas, kas uzbur pilis

Kas glāsta, baro, mīļo, ārstē, saklāj gultiņu, parāda,,nu!’’ un saķemmē matiņus? Bez kā mēs esam maziņi un neaizsargāti? Jā, tās ir māmiņas rokas! Tās izlolo mūs, nostāda uz kājām, dažkārt pagurst rūpēs. Bet ir arī māmiņas rokas, kas izlolo idejas! Gaismu! Iedvesmo! Tādas ir bloga mammasrokas.blogspot.com radītājas Laines Lapiņas Rokas. Jaunā māmiņa, pievēršoties ģimenes rūpēm, auklējot un attīstot savus bērnus, radījusi tādu pozitīvo ideju orkānu, kas aizraus katru interneta vietnes apmeklētāju, katru, kas vēlas savam mazulim izveidot siltu un radošu vidi. Kādēļ savam bērnam dot no naftas produktiem ražotās elektrisko krāsu plastmasas rotaļlietas? Savulaik katram mazajam resgalim interesantāka šķitusi vecmammas diegu spolīte vai tēta saplīsušais pulkstenis.

Photo

Sveces ar dvēseli – „Laureta Candles” Cēsīs

Laikā, kad daļa jaunu cilvēku aizbrauc no savām mājām, pilsētām un novadiem, lai sevi pierādītu galvaspilsētas vai citu zemju darba tirgū, daži drosmīgi, uzņēmīgi un neatlaidīgi jaunieši tomēr vēlas un tic, ka iespējams ko mainīt, radīt un attīstīt arī savā dzimtajā pusē. Šoreiz stāsts par Lauru un Ivaru Cekuliem, kas Cēsu pusē dibinājuši savu uzņēmumu „Laureta Candles”, kurā tiek izgatavotas īpašas rapšu vaska sveces. 

Photo

„Lejasvagaļu” ķirbju dārzs

„Lejasvagaļu” saimniecība atrodas Rūjienas novada Jeru pagastā un lielāku ievērību tā guvusi ar savu daudzveidīgo un neparasto ķirbju dārzu. „Lejasvagaļu” saimniece ir Inta Lielbārde, bet viņas „labās rokas” un uzcītīgākie palīgi ir bērni. Pateicoties dēla Arta interesei par ķirbjiem, uzsākta arī jauna veida produkcijas ražošana. 

Photo

Klūgu un meldru pinumu meistars – Modris Strauts

Latvijas pamatā ir brūni – pelēko krāsu toņu gradācijas. Ir cilvēki, kuri tajās saskata brīnumainu varavīksni, tāpat kā apenietis Modris Strauts kārklu pudurī un meldru biezoknī saskata pamatu vienreizējiem tautas amata izstrādājumiem.

Photo

Siltuma deva „Silkalnos”

„Silkalnu” pļavas jau vairāk kā desmit gadus savā klēpī glabā saimnieces Zeltītes Kavieres iekoptas dabas bagātības – ārstnieciskas zālītes un tējas augus. Nodarbei un sirdslietai lieti noderējušas Zeltītes bērnībā apgūtās zināšanas, vecvecāku zintis, kā arī pašas zinātkāre un interese par ārstniecības augiem. Saimniecībā ierīkota kārtīga kalte, kurā sagatavot ap simts dažāda veida mežos, mežmalās un reti sastopamā biotopa - purva mežos lasītām zālītēm.

Photo

Straupes lauku labumu tirdziņš

Kad rodas vēlme noķert rosību, čalas, svaigumu un bonusā vēl saņemt kādu laipnu smaidu, Straupes lauku labumu tirdziņš Plācī noteikti ir īstā vieta, kurp doties!

Photo

Reģionālais TV nišas kanāls: Latvijas reģionu televīzija Re:TV

„Mūs neinteresē 100 gudrās galvas Jēkaba ielā, bet interesē cilvēki un notikumi Latvijas reģionos”, - tā saka starptautiski unikāla vietējo un reģionālo televīziju sadarbības projekta „Latvijas Reģionu televīzija” (Re:TV) radītāji. Kopš 2012. gada jūnija skatītājiem vienuviet, 24 stundas diennaktī, pieejams 14 Latvijas reģionālo un vietējo televīziju, kā arī vairāku neatkarīgu producentu apvienību veidotais saturs. Kanāls izveidots, pateicoties Vidzemes televīzijas, Valmieras radio un Radio Skonto Vidzeme vadītāja Ingemāra Vektera idejai un iniciatīvai.

Photo

Vienkoču māksla Līgatnē

Koks izsenis bijis liela vērtība latviešu cilvēkiem. Vienkoču dabas parks jau no 2007. gada apmeklētājiem atklāj ne vien šī materiāla praktisko nozīmi, bet arī daiļo pusi un apbrīnojamās izpausmes. 

Photo

Itāļu pica savā gaumē – „Vīnkalnos”

Ne viens vien gardēdis kādreiz pēc lieliska ēdiena nobaudīšanas ir teicis: „Es arī gribētu iemācīties pagatavot ko tādu!” Ja tas sacīts pēc itāļu picas notiesāšanas, iemācīties to pagatavot pēc visiem karstasinīgās tautas picu cepšanas pamatprincipiem nemaz nav tik neiespējami. Ir tikai jāzina kur!

Photo

Dzīvs kazas piena siers no Bērzaunes

„Mums ir prieks par jūsu uzņēmību veidot stāstus par „trakiem” cilvēkiem, jo bez uzņēmīgu cilvēku ietiepības un radošu cilvēku stāstiem par šiem ļaudīm nekas nenotiktu un tie, kuri vēl jāiedrošina, šo drosmes „poti” tā arī nesaņemtu.” Šādu atbildi saņēmām, kad uzrunājām ražotnes „Līvi” saimniekus Daci un Raimondu Melderus kļūt par veiksmes stāstu varoņiem. Pēc šīm rindām jau top skaidrs, cik uzņēmīgi, atsaucīgi un iedvesmojoši ir šie cilvēki, kuru ikdiena paiet, rūpējoties par saimniecību ar teju 200 kazām un meistarojot īstu kazas piena sieru, kas iecienīts kā tuvākās, tā tālākās vietās.

Photo

Senatnes elpa Ungurmuižā

18.gadsimtā būvētā Ungurmuiža ir viens no izcilākajiem Latvijas koka barokālās celtniecības paraugiem. Tās kungu māja (1732. g.) ir vienīgā Latvijā saglabājusies 18. gs. sākuma koka pils un ieņem svarīgu lomu dzimtenes kultūras pieminekļu mantojumu vidū. Muižu kā savas dzimtas māju 1732. gadā cēlis barons fon Kampenhauzens, vēlāk gan dažādos laikos mainīts ēku izvietojums, veidotas piebūves un uzbūvētas vairākas jaunas ēkas - staļļi, kūtis, rija, kalpu mājas. Nevajadzīgās ēkas pie pagalma tika nojauktas pavisam, lai pavērtu plašāku skatu uz apkārtnes ainavu.

Photo

„Jāņkalnu” ogu un augļu zeme

„Jāņkalnu” saimniecība Madonas novadā, teiksmainās Vidzemes pašā augstienē, jau vairākās paaudzēs piekopj ogu un augļu audzēšanu un realizāciju. Kā saka paši saimnieki, dzimtas spēcīgajam un simboliskajam uzvārdam arī esot sava nozīme – Ozoliņus raksturo darba tikums, mīlestība un cieņa pret zemi. Tēva Ulda Ozoliņa saimniekošanas periodā tika uzturēta viena no lielākajām krūmmelleņu audzētavām Madonas novadā 7 ha platībās, bet šobrīd dēla Māra Ozoliņa pārraudzībā nu jau 20 ha tiek aprūpēti plaši melleņu stādījumi, kuriem turpat blakus arī zemeņu, aveņu un rabarberu stādījumi, cidoniju, ābeļu, smiltsērkšķu un bumbieru rindas, kā arī Latvijas lielākā oga – ķirbis. 

Photo

Jaunpiebalgas lepnums - Ķencis

Jaunpiebalgas runasvīrs un lepnums jau kopš 1973. gada neiztrūkstoši ir āķīgais, naivi asprātīgais Ķencis, ģērbies efektīgajos garajos svārkos un braši ielocītajā gardibenē, ar vislabākajiem padomiem un nodomiem vēršoties pie saviem čangaliešiem un slātaviešiem, lai viņu prātus gaisminātu un sirdis drosminātu. Kādam jau tas jādara – nolēma Jaunpiebalgas bibliotekāre Dzidra Kuzmane un, kā sacīt, „izgāja tautās”, ar Kaudzīšu atraktīvā tēla stiepto un pamatīgo valodu skardama visu latviešu sirds stīgas un atrokot snaudošos piebaldzēnu humora apcirkņus.